Noiets aplis

autors: adias [dzejoļi]

Tās sāpes iesūkšu es sevī –
Bezgalīgās –
Ar pēdējo elpas vilcienu,
Lūpām skūpstot Tevi.

Dzīve reizēm sit par stipru.
Sabrūk torņi, sienas,
Saplūst robežas. Un!
Upes pārkāpj krastus!

Tev mani nepanākt!
Kad nāc, es jau aizgājusi.
Sit tauriņš spārnus klusi.
Svece logā nodzisusi.

Tās sāpes iesūkšu es sevī –
Bezgalīgās.
Tev nesāpēs vairs tā vārdi –
Es mīlu Tevi!

Skrien pāri laukiem nosalušiem sarma.
Sulas koku dzīslās stingst.
Dzīve nekad nebeidzās,
Tik griež jaunu ciklu..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-12-16 10:16
Baigais sūkātājs esi, ko? :))
GedertsPiebriedis	2007-12-16 14:11
Dzejnieks daudz sola.
tavssargs	2007-12-16 16:46
Izklausās pēc kara. Labs dzejolis!
sakarsis	2007-12-16 17:33
vislabākais darbs no visiem kādi jelkad šeit pabijuši.
planeeta	2007-12-16 18:49
Jāāā.(lēni velk un pārdomā) Labi, man patīk - ir te kodols un neliela forma.:))
ruttta	2007-12-16 20:06
Dimedrols pie rokas ir..?
mistik	2007-12-16 21:14
Patika!
linkoln	2007-12-16 22:01
Patika doma!
sakarsis	2007-12-16 22:25
patka patika patika

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!