Sapnis

Balti zirgi aizauļo pār pļavu
Saule rietā, kad sarkana kvēl
Pati sev es iemīlēties ļāvu
Paklausīju tam, ko teica sirds
Sapņi nekad nezūd, to ir gana
Zirgi, kas aizauļo pār pļavu
Tie ir sapņi mani
Sapnis aizver manus plakstus ciet
Lai neredzu es kā saule riet
Bet es redzēju saulrietu ugunīgu
Un miglā tinušos rītu
Es redzēju jūru trakojam
Un mākoņus vējā dzītus
Rit asaru piliens no manām tumšajām acīm

Un asaras, kad nožuva
Es sapņoju par šo pasauli
Tur, kur gaisma
Padzen nakti
Tur, kur viss ir tik kluss
Zem čaukstošām koku lapām
Mani sapņi mierīgi duss