Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nelaimes putns

Ar salauztiem spārniem tu krīti.
Kā akmens no debešiem melns.
Tev neausīs vasaras rīti,
Kas tevi savāks? Eņģeļi, velns?
Ar salauztu sirdi tu krīti,
Pie zemes ar asarām acīs.
Un nejūti prieku sev rītos.
Tu gaidi, ka .. mīlu! tev sacīs.
Ar salauztu garu tu aizej,
No šīszemes takām prom.
Tu ieklausies: pakaļ kāds neskrej?
Kur dvēsele mieru ,lai ron?

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-12-12 08:14 
Tieši tā, kā rakstīts šajā dzejolī,jūtos es, kad čiekuriņš, vakar saklausījies
Plānprātiņa murgus, sāka šaubīties par manu jūtu patiesumu un nenāca ar mani kopā
lasīt mīlas dzejoļus, bet viena skraidīja pa citām oHo portāla lappusēm. :(
 planeeta  2007-12-12 10:32 
Nunez.
 chiekurs  2007-12-12 10:37 
Pirmos 2 pantus, kad izlasiiju, man shermulji paar muguru paarskreeja un sapulceejaas
galvaa.....brrr
 Burve77  2007-12-12 10:58 
Dažreiz šitā ir bijis, bet tad atkal viss mainās uz labo pusi un gars atspirgst:))
 Sharmantais  2007-12-12 12:57 
Jāāā, spēcīgi uzrakstīts...
 chiekurs  2007-12-12 12:59 
Tfu, sajuka debess puses...sitais komentaars bija domaats pie dzejolja par
kriitoshajaam zvaigzneem, zaarkiem un mironiem!
Iepriekseejo komentaaru luudzu
nenemt veeraa!!!
 GedertsPiebriedis  2007-12-12 18:10 
Dzejolis par neveiksmīgiem lidotājiem.
 mistik  2007-12-12 21:45 
Kas augstu kāpj, tas zemu krīt!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?