nepaklausījām...

autors: kaijaa [dzejoļi]

es noslīku upē
garā kā kaklasaite
es nebiju aita

un upi aizmūrēja
un nojauca visus bruģētos ceļus
uz elli
es paliku cellē
es nebiju mūķene
nebiju lelle

tu noslīki upē
garā kā kaklasaite
tu nebiji aita

mēs nesatikāmies

bij’ taču nojaukti ceļi
mēs nebijām veļi
mēs tikai dvēseles bijām
kas nepaklausīja

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
artart	2007-12-10 10:15
Pirmās deviņas rindas varbūt ir pat filosofiski. Tālākais, manuprāt, ir tikai stabiņa pagarinājums...
krizis	2007-12-10 14:03
trešā rinda jau nojauca jebkurus ceļus dzejas virzienā...
klusaisMiileetaajs	2007-12-10 16:48
Un tā būs ar visiem, uz kuriem attiecas dzejoļa pēdējā rinda! :))
Burve77	2007-12-10 17:00
ja jau pirmajā rindā noslīkst, kas tad vēl gaida?:))) es tā ar jokiem, ar jokiem...
GedertsPiebriedis	2007-12-10 18:03
Dzejniece uzsver, ka neviens te nav mājlops.
enter_sandman	2007-12-10 18:32
aita tika sakarsušajā ellē:DDDD
kaijaa	2007-12-10 19:39
pat bail palika - artart deviņas rindas nosauc par varbūt filosofiskām un pārējās tikai "viņaprāt" par stabiņa (filosifiska stabiņa!)pagarinājumu... Aiz laimes gandrīz apraudājos :)))
planeeta	2007-12-10 20:46
Šis un tas traucēja, laikam tās atskaņas "cellē", "lelle", "elle". Citādi nav nekādas vainas.:))
mistik	2007-12-10 21:31
Es domāju, ka lielakā daļa cilvēku nav mūķenes, nav lelles un nav arī aitas!! Un nepaklausīgo noteikti ir vairāk ka paklausīgo.Un katram ir iespēja būvēt ceļus no jauna! Par nesatikšanos!! :)
tavssargs	2007-12-10 21:37
Nodevējiem akmeņus kaklā un kā aitas upē iekšā!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!