Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Starojums

Kam skaties tik uz zemi,
Kur skudras baļķi nes,
Mazs tārpiņš zemi uzar,
Vāc medu kamenes.
Kur tavi dzīves soļi
Ik dienu rakstus min.
Gan vieglumu tie izjūt,
Gan smagumu tie zin
Draugs, pacel galvu augšup,
Kur zilais debesjums
Tur saule,mēness,zvaigznes,
Brīvs putnu lidojums.
Tur mājo mūsu ilgas,
Un sapņi spārnus rod.
Vai var bez sapņiem, ilgām
Šo dzīvi nodzīvot?
Mums jāmīl ir šī zeme,
Gan zilais debesjums.
Tik apvienojot abus,
Mums ir tāds starojums.

Viedokļi par dzejoli
 linkoln  2007-12-07 15:53 
Starojums izdevies gan, kaut arī nekas jauns nav atklāts!
 RigaStyle  2007-12-07 19:09 
....nekas jau arii nev jaaatklaaj, vien jaapzinaas dziive visaa burviibaa..:))
 kwazimorda  2007-12-07 19:12 
Smukais
 klusaisMiileetaajs  2007-12-07 19:33 
No tevis nāk tāds starojums,
Jo pilnvērtīgs bij`s barojums.
:)))
 vanadziene  2007-12-07 20:41 
Bija sajūta, ka te tas ir popūrijs no pazīstamu dziesmu fragmentiņiem... ("Es maziņš
tārpiņš, kukainīts...", "Tu tikai skudru nesamin, kas pagalmā nes baļķi lielceļa
garumā..." u.c.) Bet, varbūt, man tā tikai izlikās?...
 mistik  2007-12-07 21:53 
Smuki! Atcerējos skolas laikus - mēs garlaicīgajās stundās sūtījām pa klasi apkārt
zīmītes. Tas kurš sāka, uzrakstīja pāris rindas no kādas dziesmas un padeva tālāk,
nākamais turpināja - tikai ar citas dziesmas vārdiem. Galvenais, lai iznāk loģiski.
Stundas beigās parasti bij foršā poēma!!! :)
 GedertsPiebriedis  2007-12-08 10:45 
Dzejniece uzskata, ka cilvēks tāds tārpiņš un skudra vien ir.
 tavssargs  2007-12-08 23:20 
Radioaktīvs, vai..?
 kollin  2007-12-10 07:17 
smuki...paldies, baudīju!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?