Saulrieta princese

Tumšo ielu dzīlēs stāvot vidū, stāvēji domājot
Sals grauza tavu ādu, domāji ir skumji, viņa tevī krāpj
Tu skrēji, bēgi, bailes tevi dzēla, tu neredzēji, tu neticēji, neticēji
Tumsa tavā galvā
Tu biji prom, ne šeit
Lidoji tur jūrā, dziļā 40 sēklī, rītā izpeldot dziedēji sāļās brūces brūnā plastelīnā
Naktīs sēžot pie ķēdes rāvies nost, bļāvi, asaras acīs, ticēji, gribēji pamest nakti
Labāk nē, ne tagad, es zinu, ir labāk, būs labi kā ir, ir
Tā migla
Dzirdot balsi, ne manu, dieva, bet dieva nav
Kādēļ dievs miris tev, kapēc?
Tu jautāji mirušajam dievam pēc saules, gaismas, spožām ielām, topāziem, rubīniem, mirdzošām laternām, skaistām princesēm
Nemāni mani, tevis nav, nav
Zūd Timam princeses, gaismas, laternas, rubīni, tik jūra kur peldēt un plastelīna pludmales, labākas par rubīniem, topāziem
Te gaisma šķeļ tumšo ielu Timu un klusi čukst plecā
Ir rubīni, ir gaisma, gaišas ielas, princeses tavas, viņas ir princeses
Tu ņēmi revolveri, skrēji kāpi, lidoji, modies ,atceroties mirušā dieva vārdus
Lidoji saulrietā gaidot princeses kleitās.