...izdaiļot
Nav dienas ritumam
Pa spēkam,
No rūpēm mani pasargāt,
Nav sapņiem maniem
Atvēlēts,
Sniegt to, kas dzīvē nokavēts.
Vien Tev tik vienai lemts,
Gan rūpes ,gan tos sapņus
Aizvietot,
Un manu dzīvi
Izdaiļot.
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2007-12-04 00:26 |
Pat dienu pirms nāves neesot par vēlu sākt dzīvi no jauna... Diemžēl,viens otra dzīvi
ne tikai izdaiļo. Labi,ja ir kāds, ko mīl tā, ka saskata viņā sev vienīgo-
vispiemērotāko... |
| klusaisMiileetaajs |
2007-12-04 07:00 |
Lasot JK dzejoļus, man arvien vairāk rodas pārliecība, ka mēs abi dzejojam par vienu
un to pašu iekāres objektu. :))) JK, kā viņu sauc, ko? |
| albatrose |
2007-12-04 12:16 |
Es izlasīju dzejoli, neapskatoties virsrakstu. Izlasot pēdējo vārdu, nodomāju -
laikam Izdaiļot, kā tad...Es Tavu vieglo stilu nesaprotu, piedod, dzejniek.Manuprāt,
Tev vajadzētu rakstīt retāk, bet pamatīgāk. |
| GedertsPiebriedis |
2007-12-04 18:39 |
Arī man šķiet, ka es šo apzinīgo būtni pazīstu, bet šķiet, ka par mani viņa rūpējas
daudz mazāk nekā par šā dzejoļa autoru un kluso Mīlētāju.
Atvainojos. |
| mistik |
2007-12-04 20:24 |
| Labi, ja ir kāds, kas izdaiļo dzīvi! :) |
| anina |
2007-12-05 10:24 |
| Patīkami, ka kādam var izdaiļot dzīvi. Tev ir paveicies!:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!