Skumjais lietus .
Lietus lāsēs klausoties.
Klusi sirdī sajutu,
Katru lietus pilienu.
Katrs pieskāriens kā mazs,
Bet bez gala dūriens ass.
Tumsā veros neticot.
Kad jēl kad,
Vēl kad nāks gaisma ar.
Drūmo tumsu projām dzīt....
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-12-03 11:20 |
Iesaku sasmīdināt lietu un tumsa nobīsies no smiekliem! :)) Pamēģini, izdosies!
:))
Uzrakstīji labi, bet cerību atmest nevajadzētu gan! |
| Burve77 |
2007-12-03 11:32 |
nāks, nāks tā
gaisma, palūdz tavssargam, iedos prožektoru no armijas rezervēm:)) |
| GedertsPiebriedis |
2007-12-03 19:07 |
Šis darbs vēsta, ka Dzejnieks nakšņo malkas šķūnītī ar cauru jumtu un nevar sagaidīt
rītu, un tas skumdina gandrīz visus līdzcietīgos oHo dzejas lasītājus. |
| mistik |
2007-12-03 19:44 |
| Tumsā nevajag ilgi skatīties!! Atrodi kādu interesantāku nodarbošanos!! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-12-04 07:10 |
| Nepsiho, bet cieties līdz galam! :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!