dziesma par draugiem/

Draugos klusi ieeju
Tavu vārdu meklēju...
Bet Tevis sen šeit nav...
Ārā debess satumst jau...
Visas manas vēstules,
Kas tika Tev rakstītas,
Paliek neizlasītas,
Nebūtībā izmestas...

Saki, lūdzu, man,
Kāpēc Tava balss manā sirdī skan?
Kāpēc Tu
Vienmēr jauka un mīļa liecies man?

Dusmās ”zolē” ieeju
Un dusmās to spēlēju.
Protams, ka zaudēju.
Jo par Tevi domāju.
Tad galeriju apskatu,
Bet Tavu bildi neredzu.
Kāpēc citu bildes stāv,
Bet Tavējās tur nav?

Saki, lūdzu, man,
Kāpēc Tava balss manā sirdī skan?
Kāpēc Tu
Vienmēr jauka un mīļa liecies man?

Sludinājumus apskatu,
Redzu daudz ierakstu-
Vēlos puisi sarakstēm,
Varbūt kam nopietnam...
Varbūt kādai uzrakstīt?
Jauki viņai uzsmaidīt?
Bet mana sirds to neatļauj,
Mana sirds par tevi raud!

Saki, lūdzu, man,
Kāpēc Tava balss manā sirdī skan?
Kāpēc Tu
Vienmēr jauka un mīļa liecies man?

Nav, tevis sen jau nav,
Velti mana balss šeit sauc.
Mana sirds sāpēs kliedz...
Kāpēc sirdij liec Tu ciest...
Draugus šos es pametu,
Velti laiku nositu...
Spilvenos es iekrītu,
Lai raudātu un iemigtu....

Saki, lūdzu, man,
Kāpēc Tava balss manā sirdī skan?
Kāpēc Tu
Vienmēr jauka un mīļa liecies man?
Jā gan, saki man,
Kāpēc dvēsele salūzt man?
Kāpēc Tu
No manis aizej tālumā.....
Saki man,
Kāpēc tava smarža jūtama?
Kāpēc Tu
Blakus neesi vairs man?
Jā gan, saki man,
Kāpēc naktīs bezmiegs man?
Vai tāpēc,
Ka Tu mūžam biji dārga man?