Lai zvēru kaut tūkstošiem lāstu

autors: Smirdiiga_paduse [dzejoļi]

Lai zvēru kaut tūkstošiem lāstu,
Tā melojot pati sev,
Bet ilgojos tavu glāstu,
Lai cik arī sāpju tie sver.

Es uzticos asajai zvaigznei,
Kas spozmi redzienā lej,
Un nedodos tumšajai bailei,
Kas brīdina – projām ej.

Šai zvaigznei ir pieci durkļi,
Kas sirdi gabalos šķeļ,
Bet manu iedomu jūkļi
Šo apziņu projām veļ.

Lai zvēru kaut tūkstošiem lāstu,
Skaidrs, ka meli tie ir,
Jo ilgojos tavu glāstu,
Pat ja sāpju dēļ vajaga mirt.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
RoMa_aMoR	2004-07-04 12:28
skaisti, tiesaam skaisti.skumji,tragjiski, likteniigi,nolemti,skaisti.
negative_c	2004-07-04 14:13
labs....super!!
zaljaavaarna	2004-07-04 14:57
Nu... hmmm... kaut kas te ir... Bet man kaut kaa liekas puspabeigts, ir sajuuta, ka cilveeks, kas sho rakstiijis, var arii labaak...
psix	2004-07-05 03:17
...izraisa tik daudz domu, ka pat gruuti nokomenteet :)...bet izdevies gan! :)...
utopija	2004-07-17 16:44
nu super, vecaa! tieshaam labi! asarinju notraucu...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!