T u m s a s m e d u s n a k t s š ū n ā s

Mīļais
tev pretī gāju
drīzāk lidoju
sirdstumsā tavā
bez atstarotāja
tik neapdomīga
tik pārdroša

Zibenīgi
tavi vārdi
mani notrieca
biezā prāta miglā
pārāk nepieskaitāma
pārāk neaprēķināma
tavā grāmatvedībā

Skumju mikroviļņos
spalgu akordu jūrā
lēnām grimstu
esmu viena
līdz pašam
sirdsapvārsnim

nevienas baltas buras

Laiks vēlāk saudzīgi
mani izskalo krastā
ietērpj vientulībā
norautā mušas spārnā
caurspīdīgā