Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vienalga

Un ja nu kādreiz
Lielie dzīves vēji
Mums dāvās katram savu pusi
No ceļa ,ko jau
Esam nogājuši
Es zinu,tādu spārnu nebūs
Vairs nekad.............
Un savus vientulības
Brīžus baudot
Es redzēšu ,kā
Tavas pēdas kāpās
Zūd................
Bet pagaidām tu esi mana dzīve,
Tā kas jau bija, un
Tā kas vēl būs................
Viedokļi par dzejoli
 asmele  2007-11-28 09:03 
Labs dzejolis! Tikai..ko nozīmē tās garās punktētās līnijas? (Vai tur būtu jāturpna
tekst? Un - kas to darīs, kam tas jādara?Pašreizējā variantā mazliet atgādina
aptaujas anketu.) Ja nometam liekās strīpas nost- patiešām labs dzejolis! Un vispār-
šodien dzdz daudz labu dzejoļu. Man patiess prieks!!!
 Sharmantais  2007-11-28 09:41 
Pēdas gan vajadzētu censties saglabāt.

Nu ģipsi leju Tavās pēdās,
Lai
apraudāt tās varu bēdās...

Ja nopietni, labs dzejolis, strīpas pat nepamanīju.
 planeeta  2007-11-28 11:46 
Nu, jā, bet nesajūsminos.:)
 vanadziene  2007-11-28 13:26 
Šajā dzejolī skaidri jaušams, ka autore nav pārliecināta par 2. pusītes jūtu
noturīgumu...
 kodax  2007-11-28 16:25 
Man nepatika! Re, cik dažādas gaumes!
 kaijaa  2007-11-28 20:26 
dzejolis labs, bet pesimistisks, tomēr laikam tā vajag
 mistik  2007-11-28 22:20 
Lietus aizskalo visas pēdas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?