"Četras sienas."

Es sēžu četrās dzeltenās sienās

Un nezinu, ko man iesākt?

Smieties, priecāties vai raudāt un skumt?

Atbilde slēpjas tepat, bet es to nemeklēšu.



Manas domas jau sen ir aizpildījušas

Šo vienmuļo, gaiši dzelteno telpu.

Un tagad mans prāts tvarsta

Vēl neieelpotu un neizelpotu, tīru elpu.



Bēgot no skumjām un uzmācīgām domām,

Es ieskrienu tumšā, nepazīstamā istabas stūrī.

Viena sēžot ar mazu uzvaru acīs,

Es tomēr jūtos kā ieskrējusi ar galvu mūrī.



Četras sienas, slimi dzeltenas un vientuļas,

Man liekas tik savādas un nebrīvas.

Nezināmais tajās jau sen slēpjas,

Liekot visiem guļot prātot un sajust to.