jautājums sev.
Sastingst rokas
Kā veci dzelzs kāķi,
Tām pietrūkst šodien Tevis ko glāstīt.
Caur smadzenēm domas
Skrien pārāk ātri,-
Ieraudzīt,satikt vien mazu tik mirkli!
Tā vēlos būt blakus,
Tik attālums nedilst.
Vai tās ir skumjas,
Vai tās ir ilgas?
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2007-11-27 01:44 |
| Ja nebūtu nepiepildītu ilgu, daudzi skaisti vārdi tā arī netiktu uzrakstīti dzejā... |
| GedertsPiebriedis |
2007-11-27 07:33 |
| Dzejniekam rokas kā metāla gabali, bet tomēr spēj darboties ar datoru. |
| kodax |
2007-11-27 11:20 |
Trešo rindiņu vajadzētu pieslīpēt! Ar smilšpapīru, pašu smalkāko, lai nesabojātu
dzejoļa formu! :))
Patika! It īpaši attālums, kas nedilst!
Rauju attālumu aiz
diega,
bet neirst, neirst tas.
Raustu to atkal un atkal no jauna
bet nenotiek
šodien burvības... |
| planeeta |
2007-11-27 11:46 |
| Cik var par - "vēlos būt blakus", "attālums bla bla bla" rakstīt, m?! Garlaicīgi. |
| kaijaa |
2007-11-27 19:13 |
| planeetiņ, tās ir jūtas! |
| mistik |
2007-11-27 20:54 |
| Kas ir kāķis?? Vai ķeksis?? |
| planeeta |
2007-11-27 22:21 |
Kaijaa, es zinu, bet citreiz tā pieriebstas to lasīt, ka vienkārši pieriebstas un arī
uzrakstās.:( |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!