Tu man ļāvi sevi izdomāt.

autors: Irisa [dzejoļi]

Zīmējot ar putekļiem uz ceļa,
Tu man ļāvi sevi izdomāt,
Kad pie tikko nokritušām lapām
Pieliecos es tuvu tuvu klāt.

Lapas izmisīgi man ko stāsta.
Mēģinu pēc lūpām nolasīt.
Varbūt viņas redzējušas tevi?
Kā Tu paiesi tām garām rīt?

Tad es izdomāju tevi ķiršos.
Ziedos lipīgos kā mušpapīrs.
Izbira tie no maniem pirkstiem,
Ūdens peļķēs caurspīdīgs un tīrs.

Zīmēju ar mākoņiem es vēju.
Tu man ļāvi sevi izdomāt.
Debesis tik slepus pačukstēja-
Pieskaries ar pirkstiem saulei klāt!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2007-11-27 01:34
Varbūt ir vērts kādreiz apdedzināties saulē, ja citur meklēts un nav atrasts...
Densi	2007-11-27 01:41
Tiešām-rotaīgi,jauki:)))
GedertsPiebriedis	2007-11-27 07:35
Dzejniece grābstās pa lapām, pa ķiršu ziediem un cīkerē pat uz sauli.
Pozy	2007-11-27 09:21
Jauks
kodax	2007-11-27 11:11
Tik viegli lasās, vienā elpas vilcienā... Skaisti, tēlaini! Ļoti, ļoti patika! Man patīk tevi izdomāt, jo kā tad varu Tev būt klāt...
planeeta	2007-11-27 11:44
Jauks gan, bet diezgan klišejisks.
kodax	2007-11-27 12:54
Bet noskaņa kāda, Planētiņ?! Dzejolis dzīvs, elpo!!!
Irisa	2007-11-27 13:26
Paldies visiem!!!Burvigu dienu!!! Elposim dzili!!! :)
mistik	2007-11-27 20:50
Pilnīgi piekritu kodax!!! Un noskaņa tik burvīga! Lai man parāda kādu vietu , kur nav klišeju!! ĻOTI patika!
Irisa	2007-11-28 16:33
Var jau but, ka ari Milestiba ir kliseja? :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!