Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..pēdējais..

Ir tā, ka vairāk nav, ko teikt.
Man laikam tagad visu nāksies beigt
Un visam pielikt treknu punktu galā,
No straujās dzīves upes atiet malā.

Vai spēšu to - tā mierīgi, bez steigas
Ik dienu gaidīt dienas beigas?
Un katru rītu atdzimt kā no jauna
Bez glāstiem, mīlestības jaunas?

Bet dzīves straujā gaitā sadegt varu es,
Un tad ne man, ne maniem bērniem nebūs nākotnes...
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-26 14:11 
captes, captes, captes...
 Bils  2007-11-26 14:55 
10
 Plaanpraatinjsh  2007-11-26 15:34 
To ,ka Tev nav ko teikt sapratu izlasot šo dzejoli. Nu nevajag radīt mākslīgas
konstrukcijas, mēģinot tai pieķirt"dziļu" domu.
 kodax  2007-11-26 16:04 
Ja dzīve būtu noasfaltēts ceļa gabals, vai tā būtu interesanta?
Protams, ir baltas,
melnas joslas, bet punktu likt par agru!
Ej tik uz priekšu, atpakaļ neskaties, viss
labais rīt notiksies!:))
 mistik  2007-11-26 20:27 
Nāks citi kreņķi, šitie aizmirsīsies!!
 GedertsPiebriedis  2007-11-26 21:18 
Dzejniece nevar sagaidīt.
 radieto  2007-11-26 22:07 
Jāāā, tā lieta ir labi jāpārdomā!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?