Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

īsrindes

Gribēji apreibināties
Un palūdzi,
Lai tev iesit ar cirvi.
Vēlējies izrotāties –
Tavu lūgumu negaidīja,
Bet pasniedza virvi.


xxx


Pavei,
Kāds lietus trekns
Kā peintbola lodīte sašķīst,
Atmiņu peļķei
Pa varavīksnes burbulim tiek.
Samīļo
Skumju saēsto skeletu skapī,
Šorīt vēl tavai mājai
Zaglis ar līkumu iet.


xxx


Labrīt!
Un hūte palēcās galvvidū plikā,
Tad nomierinājās –
Nebija vērts,
Priekšnieku nesatika.
Viedokļi par dzejoli
 radieto  2007-11-25 23:55 
Vai,sasmējos uz nakti, nu miegs pagalam!
 planeeta  2007-11-26 00:05 
Es jūsmoju par samīļojamo skeletu!:))))
 vanadziene  2007-11-26 06:43 
Sākums-melnais humors, vidus-sadzīvisks prieks, ka vēl kodax nav apzagta, beigas-te
cilvēks vienkārši pārskatījies,savu darba kolēģi sajaukdams ar priekšnieku...
 forele  2007-11-26 09:01 
:DD
 kodax  2007-11-26 10:24 
Nu, Kaijiņ! Tavā priekšā visām hūtēm jākrīt nost... Tik skaisti raksti!
Ļoti bagāta
Tava valodiņa!
 Bils  2007-11-26 12:44 
katram vīrietim ir kur hūti pakārt...
 mistik  2007-11-26 19:55 
Katram skapī savi skeleti..., kurus nebūtu par skādi samīlēt!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?