Bezgalība

Šonakt aizprāts aiznes
Mani aiz sapņu pasaules,
Kurā laumiņas dzinkstošas
Dzinkst man dziesmiņas un
Elfi burās manos matos, bet
Hobiti velk piedzīvojumos.

Tur klusums sākas bezgalīgs,
Apkārt mēmas dvēseles mirgo
Aizpasaulē viss tik tīrs, ka
Ka visas domas caurspīdīgas
Sadeg stiklaini zilās ugunīs

Visums top aiz manīm mazs,
Kā melns punkts, tas izzūd,
Te sākas tas, it nekas
Un es esmu tikai es pats.