ķecera monologs

Es izsūdzēju svētdien grēkus:
Cik žēl.. man tādu nav!
Bet teica mācītājs ar spēku:
,,Kā glābsi dvēselei tu savu?"
Ja esi dzimis, esi grēcīgs
Un jābūt netikumam tevī!
Tik Dievs un eņģeļi ar spēku
Rod negrēcību sevī.

Es ceļos nokritu un lūdzos:
Dod Dievs man spēkus sagrēkot!
Lai varu līdzīgs visiem būt
Un tad lūgt sevi apžēlot.
Es gribu izjust vainu , kaunu,
Par to ,ka esmu še es tāds.
Un katru mīļu brīdi jaunu,
Lai atnāk liktens citādāks.
Kur varētu es matus plēst,
Uz galvas saujām pelnus kaisīt:
Un cellē vienās skrandās sēst
No zīlēm lūgsnu krelles taisīt.

Nu piedod Dievs ! Es nespēju!
Es esmu eņģels līdzīgs jums!
Un ceļos krist es negribu,
Jo nav tas manim pienākums.
Es esmu radīts tāds kā visi,
Kur zemo, augsto vispār nav.
Bet tie, kas visu aizmirsuši
Lej asaras par grēku savu.