Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Slāpes

Elpot...
Padzerties...
Noņemt smagos akmeņus no krūtīm,
Ar tīru gaisu veldzēt plaušas,
Dzert svaigu, vēsu ūdeni...

Izrauj mani no šīm tuksneša smiltīm,
Dod man reiz savus sulīgos augļus
Un neļauj manējiem zemē krist un trūdēt!

Akmeņi smagi,
Tavi avoti dziļi zem zemes,
Auglīgie zari debesīs sniedzas
Un pie manis... nenoliecas...

Elpot...
Padzerties...
Apdzēst karstās liesmas sirdī,
Kamēr tās nav paņēmušas visu manu dvēseli...?

Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-27 15:12 
Interesanti un laba tēma. Bet trūkst slāpju apraksta. Pēc pieredzes zinu, ka tās ir
ne tikai tuksnesis, bet arī 0.5 kW karsta fēna strūkla mutē! :))
 pooh  2004-05-27 15:19 
akmenji smagi,
avoti dzilji pazemee.
noliecies
 darkspirit  2004-05-27 15:21 
uuum, a man patīk, jā ir ok :)
 Wendetta  2004-06-14 19:49 
mm.. sheit jau ir labaak... :)) ilgojies peec briiviibas un skaidriibas...? :)
 crrrrrazyangell  2004-06-16 21:22 
smuki.. :)
 darkheart  2004-06-22 22:50 
Nee, Wendetta, toreiz gribeeju tikt valjaa no briiviibas...
 crrrrrazyangell  2004-06-25 13:35 
"izrauj mani no shiim tuksnesha smiltiim" tuksnesha smiltis buutu taa
briiviiba? :)
 darkheart  2004-06-26 20:49 
:)tikt valjaa no briiviibas - mesties attieciibaas... attieciibaas, kas toreiz man
likaas neiespeejamas... btw., dzejolis ir vairaak kaa pusgadu vecs
 crrrrrazyangell  2004-06-28 16:49 
nju tad jau pareizi sapratu.. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?