Tu mani pazīsi...

autors: kaijaa [dzejoļi]

Tu mani pazīsi pēc rētām,
Pēc laukiem – apartiem un neapsētiem,
Pēc lidojuma spārnos manos.
Nez kādās pļavās tagad ganos?

Tu mani pazīsi pēc rētām,
Kas miesā dzimst un dvēselē,
Pēc dzejas rindām, sapņos neatbildētām,
Pēc altāra, kas brūkleņmētrās mirst.

Tu mani pazīsi pēc rētām,
Kad sejas nebūs vairs…
Nekas, – kā ābeļpumpurs mīļā, svētā
Es sirdī tavā agros pavasaros plaukšu kairs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-11-23 09:49
varot atpazīt arī pēc zobiem. atvainojos.
forele	2007-11-23 12:30
....:)
vanadziene	2007-11-23 13:41
Nezūdamības likums-viss labais, ko šeit atstājam, nekur nepaliek-kāda sirds , kāds prāts to noteikti saglabā nākamajām paaudzēm...
Fanta84	2007-11-23 16:08
ģeniaali.
planeeta	2007-11-23 16:53
Labs.:)
kodax	2007-11-23 19:03
Arī lidojumā cilvēks atstāj pēdas... Labs!
mistik	2007-11-23 21:28
Piekrītu Fantai!
Plaanpraatinjsh	2007-11-24 11:16
Bil, nevar gan, ja tos zobus pirms tam Tev izdauzīs. Dzejolis tiešām labs
FAETONS	2007-11-24 11:28
Tev gan ir spēcīgi dzejoļi.
pagaliite	2007-11-24 11:31
Ja viss ir bijis īsts, tas nepazudīs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!