Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

22.11.2007

Kā mēs te izdiskutējām par pozitīvu lādiņu nesošo mākslu un negatīvi lādēto. Oi! Par spīti Bilam un sev par prieku paklausījos 100% popmūziku no savas kolekcijas - nu jauki bija - nemaz negribas dzert un pīpēt. :)

dzdz

[Satelits_Dzeja]
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-11-23 07:14 
Jāiet uz darbu...
 Bils  2007-11-23 09:24 
:)))...es ar klausos popmūziku...tu mani nesaprati.bet labais un ļaunais pastāv-vai
tu to atzīsti vai nē,:)))
 Satelits_Dzeja  2007-11-23 11:45 
;) Es tevi sapratu, bet mans iebildums tev ir par to, ka L un Ļ nepastāv kā absolūtās
vērtības - tās ir individuālas, dažreiz noteiktā sabiedrības lokā, dažreiz plašākā
sabiedrībā, dažreiz noteiktā laikā visiem - bet tik un tā tās nav absolūtas, jo viss
mainās. :)
 Bils  2007-11-23 11:47 
SDz tur es tev piekrītu gan.:)))
 artart  2007-11-23 12:47 
Nu jau paliek interesanti.
Pozītīvais, neapšaubāmi, ir tas, ka savstarpējo
draudzīgi-naidīgo, bet stipri bezjēdzīgo, apsiekalošanos, ir nomainījusi
diskusija.
Labi ir tas, ka diskusija nav truli triviāla - kas ir dzeja. nu jau tiek
spriests par vērtībām, ko vajadzētu vai nevajādzētu atspoguļot mākslai. Un ko mākslai
ir jāpiedāvā - lkas ir mākslas pievienotā vērtība.
Ja vien pieņemam domu, ka runa ir
par MĀKSLU, nevis diletantismu, kas pārsvarā redzams šeit, tad tāda domu apmaiņa ir
apsveicama.
Pieļauju, ka savs atsitiens tiktu arī šejienes "produktam".
 artart  2007-11-23 12:57 
Tas bija par formu.
Ja par saturu...
Skaidrs, ka mākslinieciskās izpausmes - gan
radīšana, gan baudīšana - ir nenovēršami saistītas ar pārējiem procesiem. Tikpat
skaidrs ir tas, ka procesi mainās. Ne vienmēr var teikt attīstās.
Viena no
visstraujākajām ir izvēles un iespēju izmaiņa. Tas ir nenoliedzami.
Strauji pieaug
izvēles "ģeografija".
Vēl straujāk samazinās izvēles realizācijas laiks.
Mainās arī
"obligātās" un "izvēles" programmu attiecības cilvēka ikdienā. Te gan jāsaka, ka mēdz
palielināties arī obligāti veicamā apjoms, kas tā prasmīgas realizācijas gadījumā
ļauj tam pašam individam izmainīt izvēles programmas intensitāti. Piemēram:
intensīvs, bet labi apmaksāts darbs pieļauj ceļojumu uz Lasvegasu, brīvdienu
izbrauciena uz Cēsīm, vietā.
 artart  2007-11-23 13:09 
Par konsekvencēm.
Šādā situācijā pieaug,gan individa, gan mediju, gan mākslas, ja
vien to vienmēr tā varētu nosaukt, atbildības slieksnis. Tam būtu jāpieaug.
Reizēm,
un tas nav pats sliktākais, individs rīkojas "biliski" - uzrāda redzamākos
ienaidniekus, un ierīko statiskus, neregulējamus sietus. Gadās, ne īstākajās
straumēs, un ne ar īsto "acs" izmēru.
Var rīkoties "satelītiski": "Viens ir pilnīgi
droši - cilvēki ar lielu pārliecību par to kas
labs un slikts noved pie ievērojami
lielākiem mēsliem". Un izziņot, ka absolūtu vērtību nav, vai tās ir cilvēcei
bīstamas. Tā ir kuģa žurkas pārliecība, un rīcības vadmotīvs: "Visi kuģi ir
grimstoši. Barojies, kamēr nav bīstami, sildies pie lielā skursteņa, bet, galvenais,
ir laikā notīties".
 artart  2007-11-23 13:12 
Esmu pārliecināts, ka ir arī citi rīcības scenāriji.
 Satelits_Dzeja  2007-11-23 15:52 
Satelits šo to saprot no skursteņiem. ;)
 asmele  2007-11-23 16:16 
artart: "labi apmaksāts darbs" vēl nav garantija tam, ka Lasvegasā gūsi (vai vēlēsies
gūt) savai dvēselei (ja strādājot tā jau sen nav atstāta novārtā...) vairāk nekā
"brīvdienu izbraucienā uz Cēsīm"! Snobisms nav Gara pazīme...
 artart  2007-11-23 16:57 
Vai es par garantijām, asmele?
 artart  2007-11-23 16:59 
P.S.
Un par pazīmēm arī nē.
 artart  2007-11-23 23:09 
Brālīši trusīši un māsiņas trusenītes alās samukuš! ;)))
Tā siekalošanās tomēr nav
iznīdējama...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?