Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ceļā uz mūžīgo oāzi

Klīdu pa tuksnesi,
Cerot atrast arbūzu vienu.
Pogāju krūšturi,
Padzēros svaigu pienu.
Labi gan tā,
Tevi paņēmu ceļā!
Citād" būtu nekā,
Sažūtu karstumā, mīļā.
Mēs iesim uz oāzi,
Kur palmas vēsumā slīgst.
Un tevī kā vāzītē,
Skūpsti svelmaini līs.
Kam palmas, apaļie arbūzi,
Tu ēnu un svelmi radi.
Tev zaros aizmesta blūzīte,
Un sārta kā ārbūzs pati..


Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-11-22 19:53 
Susurlācīti, vai jāsaprot, ka tev sieviete blakus ir slaucama govs... Vai "govij
"vispirms tajā tuksneša svelmē nebij jāiedod ūdentiņš(ja nav šampis), pirms pie pupa
ķeries???...
 ne_jau_taa  2007-11-23 02:48 
Asprātīgi, feini,skaisti!:)
 dorotiii  2007-11-23 12:29 
Kaut kas bībelisks..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?