Lūgums Mātei.

Māt,paņem lūdzu mani klēpī un pastāsti par lācīti
Ar četrām kājām un zaķīti, kas rasā skrien.
Bet nestāsti par zaļo pūķi un raganu kas draudzējs ar melno.

Es gribu smieties skaļiem bērna smiekliem,
Kas dzidri skan tik rīta agrumā.
Es gribu skriet par varavīksnes tiltu,
Kas dzīves sākums ir un nobeigums.
Un lietus lāses, tik dzidras,lielas ir
Labo ļaužu asaras kas saules staros mirdz kā dimanti.

Māt,dzīves ceļos pazaudēju sevi,
Māt,lūdzu teic,kā tālāk dzīvot?
Un lūdzu piedod,ja esmu pāri darījusi TEV!