Noslēpies ceriņos

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Vai man panākt pretim aiz ceriņu žoga,
Redzot,ka tālumā tavi gaisīgie svārki plīv.
Tikai dažus desmitus soļu un .. še mana roka.
Sajust tavu plaukstu un pateikt- es esmu dzīvs!
Varbūt klusējot pavadīt skatienu ilgu,
Tu kā taurenis mirdzošs aizdejo tālēs.
Domīgi apsēsties, asaras rijot un košļājot smilgu
Mierinot sevi, ka laiks vislabākās zāles.

Ieelpot smaržu, ko vīstošie ceriņi sniedz..
Dzirdēt kā bites, meklējot medu, vientuļi dūc.
Es pats sev naidnieks, kas laimi sev liedz..
Bet sirds - tā asiņo.. un paskriet pretim tev lūdz..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
aruta	2007-11-21 20:27
Jauks dzejolis !
vanadziene	2007-11-21 21:19
Ļoti izjusti un aizkustinoši... Gribas iet pasaukt šo sievieti atpakaļ susurlācīša vietā...
mistik	2007-11-21 21:30
Ceriņi smaržo reibinoši. Gan jau lācīša sieviete iedvesmosies un spers solīti pretī!!
planeeta	2007-11-21 21:58
Man sasaucas ar vanadzienes dzejoli - labs.
mazaa_burve	2007-11-21 23:02
Jā, šis ir ļoti labs... Mazliet smeldzīgs. Nu pasper to solīti... :)
radieto	2007-11-21 23:13
Cik jauki Tu esi pateicis!...
lauvene4	2007-11-22 00:28
Patiešām skaisti:)
kaijaa	2007-11-22 08:27
uzzināju, ka bites medu MEKLĒ :) Bet dzejolis brīnišķīgs!
Bils	2007-11-22 10:07
šis ir lābākais. par bitēm.
dorotiii	2007-11-22 19:43
Kamēr puisis sēž ceriņos un elpo vīstošu ceriņu smaržu, meitene jau sen gabalā.Tipisks letiņu variants,vispirms vaimanāt,tad sākt domāt, ko darīt..un jau 8.rindiņa ķepiņas uz augšu...laiks taču sadziedēs asiņojošo sirdi...vai!:)
aruta	2007-11-22 20:20
Klīst vēji ceriņkrūma ēnā, zilpelēki rēnā, tur ziedi plauks,bet lēnām jo rudenī ir auksts...
dorotiii	2007-11-23 12:31
Tāds klejotājs tas liriskais tēls-te pa tuksnesi, te padebešiem lidinās, te tup ceriņkrūmā:))Un nekādas romantikas.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!