Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēstule Dzimtenei

Rakstu vēstuli Dzimtenei,
Ka sirds mana skumju pilna,
Ka alkstu, ilgojos pēc tās,
Kā pēc mātes glāsta silta.

Šodien nopirku biļeti
Un uz Dzimteni braukšu es.
Sagaidi mani, mīļotā,
Tu esi vienīgā uz pasaules!

Izplet savas rudzu pļavas,
Bērzu šūpuli uzpin man.
Es jau braucu, braucu pie tevis,
Ilgas svešumā pamazām tvan.

Galdā uzliec rudzu maizi,
Lai pēc mājām smaržo tā,
Jo nekur, nekur nav tik labi,
Kā savu māju tuvumā...
Viedokļi par dzejoli
 ne_jau_taa  2007-11-21 03:10 
Mani līdz asarām aizkustināja.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-21 07:30 
Mani arī...
 Bils  2007-11-21 09:52 
kāpēc tuvumā? nāc iekšā, kartupeļi gatavi...
 planeeta  2007-11-21 10:09 
Labi uzrakstīts.:)
 radieto  2007-11-21 10:27 
Dzimtene un māte katram ir tikai viena. Žēl, ka to tā īsti parasti saprot par
vēlu...
 vanadziene  2007-11-21 11:02 
Lai sajustu īstas ilgas pēc dzimtenes, laikam jādzīvo ilgāk svešumā, tad rodas
iespēja salīdzināt, ko zaudējam un ko iegūstam dzīvojot tālumā...
 kodax  2007-11-21 11:04 
Jā, Vanadzien! Es 5 gadus nodzīvoju Ļeņingradā un atceros šīs sajūtas...
 Plaanpraatinjsh  2007-11-21 11:09 
Tā tas ir gan.Varēja jau būt izjustāk uzrakstīts.
 kaijaa  2007-11-21 17:19 
Ā, izlasīju par Ļeņingradu - sapratu, citādi jādomā, ka esi Amerikas latviete, vai...
:)
 mistik  2007-11-21 21:05 
Izjusti un labi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?