Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tie ir mani bērni

Tie ir mani bērni, mans lepnums un prieks
Manas dzīves sapņi un ilgas
Tiem pasaule vēl ir balta kā sniegs
Un zeltu nes mežamlas smilgas

Tie ir mani bērni, manas rūpes un raizes
Un nemiers, kad tie vēlu nav mājās
Brokastīs kafija, desa uz maizes
Un sausas lai zeķes ir kājās

Tie ir mani bērni, manas cerības gaišās
Lai dzīvē labi tiem klājās
Es aizdzenu vējus, kas draudoši plosās
Un drošība būtu lai mājās

Tie ir mani bērni, mans lepnums un prieks
Manas dzīves mani sapņi un ilgas
Tie pasaulē aizies, baltā kā sniegs
Man paliks tik mežmalas smilgas
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-11-20 21:07 
Jā, tev labi-esi jaunāks, es šādu dzejolīti varētu veltīt vien saviem mazbērniem!
:)))
 kodax  2007-11-20 21:58 
Jaukas rindas!
 minka25  2007-11-20 22:07 
jaukas un mīļas domas :)
 mistik  2007-11-20 22:46 
Patiesi un skaisti! Vispatiesākā ir pēdējā rinda! Bērniem vajag dot saknes un
spārnus! Liekas, Tu to vari! :)
 planeeta  2007-11-20 23:19 
Ļoti.:))
 anina  2007-11-21 00:23 
Patīkami, ka bērni ir vissvarīgākie!:)))
 varna13  2007-11-22 16:55 
man prieks par Tevi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?