Kā mazas dvēselītes smaids
Pēc nakts
Kā paldies
Kā mazas dvēselītes čuksts
Pēc nakts
Kā sirdspuksts
Kā mazas dvēselītes kliedziens
Pēc nakts
Kā atbalss
Tu atnāci kā rīts
Pēc nakts
Kā balva
Tas ir mans pirmais dzejolītis, tapis 2002. gada jūlijā. Veltīts ļoti mīļam dzīvnieciņam - žurciņai Čiepiņai.
Viedokļi par dzejoli |
FAETONS |
2007-11-20 11:40 |
Ak tad žurciņa gan.Vai tad brūna? Balva par ko? Vai tad rīts nāk kā balva? Necenties sarežģīt vienkāršas lietas, jo dzejas sūtība ir sarežģīto padarīt vienkāršāku. |
Plaanpraatinjsh |
2007-11-20 11:53 |
Hm? Tad jau Tev tas dzīvnieciņš gan daudz nozīmē, ja tik izjusti apdzejo, bet sargi no kaķenēm. |
mazaa_burve |
2007-11-20 15:33 |
Dzejolītis man patika. Tikai tā mazliet jocīgi palika, kad izlasīju, kam tas veltīts. Nu bet! :) Mīlestība tak paliek mīlestība. Arī pret mazu, mīļu dzīvnieciņu... :) |
vanadziene |
2007-11-20 15:56 |
Ja nepateiktu, ka veltīts žurciņai, tad balva pēc labi pavadītas nakts man būtu asociējusies ar pavisam ko citu... :))) |
kaijaa |
2007-11-20 17:06 |
žurciņas sen vairs nav, bet kāpēc tieši tāds viņai tapa šis dzejolītis, to nekomentēšu... |
GedertsPiebriedis |
2007-11-20 18:06 |
dzīvnieki pie dzejniekiem ilgi nespēj izdzīvot. |
kodax |
2007-11-20 21:52 |
Jauks dzejolis Čiepiņai!
Kaijiņ, nu foŗši Tev sanāk! :)) |
mistik |
2007-11-20 22:42 |
Ļoti mīļš veltījums!! |
planeeta |
2007-11-20 23:17 |
Bez paskaidrojumiem būtu bijis labāk, katram sava saprašana.:) Uzrakstīts labi. |