***

Kādreiz jau
Mēs spelētu klavieres
Gaidot ziemas triumfu un
Par spārniem
Cilvēki izvēlētos skaņu
Kas izliktos mēma no uztraukuma
Ko tai sniedz
Glāsti
Tie izkūst uzreiz
Satiekot Dāvida statujas
Marmora baltumu
Mēs kļūstam par tēlniekiem ziemai
Lēnam izkūstam un paliekam traki
Pār savu bezspēcību
ieķersimies sniegā
ar zobiem
kādēļ ne