Mans velniņš

Es tikai paraustīju velniņu!-
Kā astīte rokā man palikās,
Nudien, neviens redzējis nesakās.
Tagad man jāņemot šitais bez astes,
Piespiedu kārtā-esot uzvedusies es prasti.
Uz elli arī patriekt to nevaru,
Jo pārējie traki šo apsmietu.
Aiz ūsām jau tīģeri nerauju,
Man pietiek ar trofeju- velniņu .
Meln samtaini spīdošo mantiju
Vien gribēju aptaustīt paslepu,
Skat, kļūdas dēļ astīti nogrābu.
Diez, Belcebuls mani maz saprastu?...
Kā zīdainis mānekli meklēju
Un pustumsā paslepus čamdīju.
Tāds ragains un smaka no viņa nes....
Tā gadās, ja gramstās bez pieredzes!...