Laimes vīzija

autors: vanadziene [dzejoļi]

Piespļauj to dziļo aku,
Kurā nogrima saprāts tavs,
Izravē iesakņojušos stādu-
Mīlestības zieds novītis jau...
Izmēz reiz prātu tīru
No sāpīgu atmiņu pelavām,
Jūtu apcirkņus pamazām pildi
Vien cerību briestošām riekšavām.
Lāsts pagātnes ēnu rēgiem-
Ar vilšanām vajāt kas māk,
Līdz vēršos es skatienu tīru-
Laimes vīzija, redzu, jau nāk...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2007-11-19 16:50
Pareizi, skatīties vajag tikai uz priekšu!
ne_jau_taa	2007-11-19 18:56
Nu pilnīga idille! Žēl tikai, ka laiks ir relatīvs jēdziens.Pagātne vēl tepat aiz durvīm, nākotne min uz papēžiem, un , stāvot pagalmā, pie tās dziļās akas, mute sausa...
kodax	2007-11-19 22:10
Labi uzrakstīji!
esvienspats	2007-11-26 11:24
cerība....tā zūd pēdējā.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!