Ir zeltīts dārzs mans..

autors: lidojums [dzejoļi]

Neparasta rīta rasa
Manu dārzu zeltījusi,
Saules glāstos sildījusi,
Mēness stāstos gaidījusi..

Kur vien skaties –
Zeltā mirdz
Taka, kuru staigājusi,
Akmens, uz kura sēdējusi..

Mirkli acis aizveru,
Sevi mānīt nevēlos,
Kad no jauna tās atvērtas top-
Nekā citāda nav..

Nav mirāžas, nav ilūzijas,
Ir zeltīts dārzs mans..
Ir roze smaržīgā,
Mani gaidošā, mīlošā..

Tai pieder mans stāsts,
Kas rasotus kristālus jauc..
Tai pieder mans smaids,
Kas maigā uzticībā pretim mirdz..

19.08.2007.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-11-16 14:24
Šajā darbā dzejnieks atklāj, ka viņam ir radušās šaubas par krāsu uztveri, un arī lasītājā dzejolis sēj bažas par paša redzes kvalitāti.
ne_jau_taa	2007-11-16 16:02
Mīlestība....kas var būt jaukāks?:)))
kodax	2007-11-16 17:19
Lasīju šīs rindas un nezinu kāpēc, bet es centos uzminēt, kam pieder šīs rindas... Un zini? uzminēju! Pārāk uzkrītošas galotnes, bet labi jau būs! :))
klusaisMiileetaajs	2007-11-16 17:23
Es redzu sapņus letālus Un dārzā retus metālus. :))
tavssargs	2007-11-16 21:47
Ziedo to bagātību valsts aizsardzībai!
mistik	2007-11-16 22:32
Man patika!
kwazimorda	2007-11-17 01:58
Iztēli rosina...patika!
pagaliite	2007-11-17 13:53
Kad dārzs ir pilns ar zelta rasu Ko lai no dzīves vēl es prasu?
GedertsPiebriedis	2007-11-17 23:33
Pagalīte dzejo ne pa jokam! :) Atvainojos.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!