Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Skolas laiki

Bērnudārzā mēs
Kopā čurājām
Gultiņās

Pirmajā klasē
Mēs kopā spēlējām
Kariņus

Trešajā klasē
Man bija savs
Nazis,
Bet viņai sava
Lūpukrāsa

Sestajā klasē
Es raustīju
Viņas bizi
Bet viņa -
Manus matus

Devītajā klasē
Viņa nosarka,
Bet es zaudēju
Valodu

Divpadsmitajā klasē
Mēs sēdējām
Vienā solā

Bet šobrīd mēs
Atpūšamies viens
No otra.

Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-16 13:15 
6. palātā...
 Burve77  2007-11-16 13:17 
vai valodu vismaz atguvi?
 GedertsPiebriedis  2007-11-16 14:45 
Dzejnieks savā darbā atvieglošanos gultā nenosoda, ko gan vajadzētu izdarīt dzejoļa
beigās. Lasītājam jau parasti patīk paškritika.
 ne_jau_taa  2007-11-16 16:07 
Un kas būs vēl tālāk....:)
 kodax  2007-11-16 17:07 
Izskatās, ka valodu esi atguvis gan, jo tapa šīs jaukās rindiņas! :))
 klusaisMiileetaajs  2007-11-16 18:13 
Kā ir, tā labi, lai gan mani baigi interesē, kas notika 10. un 11.klasē. :)
 vanadziene  2007-11-16 19:18 
Brīnešķīgi, kāda harmonija! Kaut tā būtu, kad precēts pāris šķiras-atcerētos kopā
nodzīvoto un ietu atpūtināt nervus no sava nešķistā pāri darītāja...
 tavssargs  2007-11-16 21:52 
Vai armijā biji?
 mistik  2007-11-16 21:58 
Pārāk gara tā priekšvēsture, tāpēc arī vajag atpūsties!
 kwazimorda  2007-11-17 01:29 
Pensiju gaidīsim
Uz kapu sola
(sory- ja kautko izlaidu:)))
 pagaliite  2007-11-17 14:19 
Dzīves skolā
sēžam katrs
savā solā:)
 ahma  2007-11-17 19:48 
Kaut vienai peļķei pāri gājām.Tu uz klubu,es uz mājām.Tā arī randiņu,nesarunājām.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?