Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Satricinājums

Snieg sniedziņš
Balts

Top lediņš
Gluds

Paslīd mana
Kājiņa

Veros debesīs
Pelēkajās
Augšpēdus

Laiks aizsteidzies
Tālāk,

Bet es guļu
Zemē

Tik laimīgs,
Ka asariņa

Norit pa vaigu
Sārto.


Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-16 13:16 
labi, ka ko nesalauzi...
 Burve77  2007-11-16 13:23 
ūja, ūja, mazulīt, jāskatās, pirms zemē krīt!!!
 GedertsPiebriedis  2007-11-16 14:50 
Autoram ir traucēts vestibulārais aparāts.
 kodax  2007-11-16 16:59 
Tā mēdz gadīties! Domāju - no apakšas Tu ieraudzīji, cik skaista mūsu pasaule!
:))
Patika!
 kaijaa  2007-11-16 20:16 
nu riktīgs bēbis!
 radieto  2007-11-16 20:51 
Fui, es arī nogāzos,
Nemaz tik laimīga nejutos!
 mistik  2007-11-16 21:54 
Ļoti optimistisks dzejolis! :) Man patika!
 Densi  2007-11-16 22:46 
kas guļ-tas negrēko un arī nepaslīdēs tas,
Vai "bēbis"sakarsušais,vai radiettta:)))
 kwazimorda  2007-11-17 01:21 
Veroties ieraudzīji mani,ka asaras?>
 pagaliite  2007-11-17 14:24 
Balts sniedziņš krīt
uz degungala,
nav saprotams,
kur grāvim mala...:)
 albatrose  2007-11-17 15:47 
Labi ka ne otrādi - asariņa sārta pa vaigu bālo...
 sakarsis  2007-11-17 16:42 
Jeu, gārni, uztver dzeju pozitīvi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?