Veltjums manam krusttēvam

Bilde bērnības albūma manā
Gluži dzeltena, robainām malām
Krusttēvs rakņājas taciņas galā
Fonā vīriņš no Lieldienu salām

Klau, krusttēv, ko domīgs tāds sēdi
Un noskaties mākoņu kaudzēs
Vai domā, ka debesu smēdei
Var apvārdot sektantu draudzēs?

Boržomi dzert sen jau par vēlu
Kad nierēs grab akmeņu sauja
Un staigāt ar skatienu žēlu
Var tad, kad ir zaudēta kauja

Tu velti ar bībeli plāties
Un vakaros pātarus skaiti
Vai ceri, ka plūdos tev glābties
Nāks palīgā brāļi Raiti?

Bet krusttēvs nesaprot joku
Un pasūta mani pie velna
Es dodu uz atvadām roku
Un jūtu, kā dreb viņa delna

Bet laiks tikai sekundes skaita
Vecais skopulis sen jau zem zemes
No kalna jau lejā iet gaita
Un naktīs modina mani Mēness

Viņu apciemot šodien es gāju
Ilgi klīdu pa Lielajiem kapiem
Bet atrast krusttēva mūžības māju
Mani spēciņi bija pa knapiem

Bilde bērnības albūmā manā
Gluži dzeltena, robainām malām
Dārza mājiņa taciņas galā
Akmens vīriņš no Lieldienu salām