Rūjiena,11.11.2007.

Melno zemi ar baltu segu pārsedz novembra sniegs,
Izdegot svētku svecēm, pilsētā ienāk miegs.
Tikai nelietībai gulēt neatļauj tumšais spēks,
Netīrām rokām Dieva namā tiek darīts nedzirdēts grēks.
Izpostot altāra gleznu, nazis griež Kristus roku...
No rīta ļaudis redz baznīcas izsisto logu.
Trūkst vārdu draudzei, kam apgānīts dvēseles patvērums,
Tiesību sargiem nu vēl viens atklājams noziegums.

Dievs vienmēr mūs pārbauda, dažreiz visai skarbi,
Tam allaž redzami visi mūsu darbi.
Un draudze lūdzas - ne jau ļaundariem sodu,
Tā lūdz, lai drīzāk tie atminas savu godu,
Tā Dievu lūdz gaismu liet viņu tumšajos prātos,
Lai nožēlo darīto, lai tic, ka Dievs viņiem piedos.