Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu un es.

Lietus līst,
Tas nekas,- lai līst.
Tālumā zibeņo,
Tas nekas,- lai zibeņo,
Pērkona dunās,
Lietus masāžas dušā
Man pie Tevis tverties
Un smieklus neatdzerties.
Lai lietus līst,
Lai pērkons dūc,
Lai saules stari sirdī spīd
Un domas tālē neaizslīd,-
Te esam abi- Tu un es-
Lietus dušā izmasēti,
Pērkona dunā sadzirdēti,
Saules glāstā sasildīti
Mīlestībā.
Tu un es, es un Tu
Uz šīs nedalāmās pasaules.
Lai Saule riet, lai Mēness lec,-
Mums viena Saule debesīs,
Mums viena zvaigzne spoži spīd
Un domas nekur neaizslīd,-
Tās ielīst otra sirsniņā
No naksniņas dieniņā.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-13 14:52 
autore priecājas, ka mājās atkal ir siltais ūdens un var iet dušā. šis prieks ir
saprotams.
 kodax  2007-11-13 18:32 
Varētu sanākt laba dziesma!
 mistik  2007-11-13 21:24 
Izklausās pēc romances!
 GedertsPiebriedis  2007-11-13 21:55 
Dzejnieks neko daudz nebēdā par mīlai brīvā dabā nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un
uztver to kā pašsaprotamu parādību.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-14 10:55 
Saule arī ir zvaigzne.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?