ādas

autors: lauvene4 [dzejoļi]

pa kilometru
tev pretī skrienu
man āda plāna
no tās ārā lienu
un nometu ceļā
es atkal brīva
no jauna dzīva
no jauna dzīva

tā bieži pametu savas ādas
man simtiem un tūkstošiem bijušas tādas
vai katru dienu kas nometams nost
es protu sevi pārmaiņām post

lai nepienāktu to nedienu ziba
kad nebūs man spēka vairs prasmes un gribas
ņem laikus Dievs pēdējo ādu no manis
tai nokrītot pārskanēs kapu zvani

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-11-13 14:55
autore mēģina sevi asociēt ar čusku. labi, ka vēl tikai ar ādas nomaiņu.
Susurlacic	2007-11-13 15:09
Ādas maiņa ir laba lieta, labāk kā apmest kažoku uz otru pusi...
planeeta	2007-11-13 15:31
Tas pēdējais pants ar tiem kapu zvaniem, nu sorre - ne īpaši. Citādi - dzejolis labs, doma laba.
vanadziene	2007-11-13 17:41
Lauvene, tu gan neesi čūska, bet ādu baigi bieži met-kur nepaskatās, ādas lēveri vien mētājas... Neskumsti, kad mirsi, diez vai tev diagnoze būs ādas vēzis...
kodax	2007-11-13 18:26
Pēdējais pants garām! Piekrītu Planētai!
kaijaa	2007-11-13 19:41
pat čūska tik bieži nemaina, hm...
radieto	2007-11-13 20:13
Mūžam mainīgā, kāda esi patiesībā?
mistik	2007-11-13 21:27
Jā, čūskas te nobāl!
GedertsPiebriedis	2007-11-13 22:03
Lai Dievs stāv klāt šā darba autorei! Kaut nu nebūtu sporiāze!
klusaisMiileetaajs	2007-11-14 10:59
Kad komunisti nāks atkal pie varas, ne vienam vien novilks ādu. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!