Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...mirdz

Sajaucot debespuses,

Nonācu vietā,

Kur sen tiecās

Nonākt man sirds.

Ja būtu tai acis,

Es beidzot sajustu,

Kā tās viņai mirdz.

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-11-12 16:41 
SmuKKi gan.:))
 kaijaa  2007-11-12 17:22 
Tu taču jūti, kā viņa pukst. Ar acīm skaties pats!:)
 Fanta84  2007-11-12 18:00 
!!!dzejiskāk nevarētu pateikt...
 vanadziene  2007-11-12 18:05 
Vai bail nebij? Ja nezin ceļu atpakaļ pie mīļi ierastā, var sākt birt asaras...
 radieto  2007-11-12 18:33 
TO VIETU var tikai sajust, ne ieraudzīt.
 GedertsPiebriedis  2007-11-12 19:49 
Šis brīnišķīgais darbs ne vienā vien lasītājā modinās fantāziju un tas centīsies
iztēloties, kāda varētu izskatīties sirds ar degunu, muti, ausīm un citiem cilvēkam
nepieciešamiem locekļiem.
 kodax  2007-11-12 22:07 
Radieto - viņa redz ar sirdi! :))
Labi uzrakstīji!
 kodax  2007-11-12 22:07 
Sory, viņš! :)) Izlasot dzejolīti tādas sekas... :))
 mistik  2007-11-12 23:05 
Smuki!
 anina  2007-11-12 23:32 
Pilnīgs piepildījums sirdij!:)))
 Bils  2007-11-13 10:27 
es tur arī biju....skaisti pateici.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?