Vētras dziņa

Uzbango asinis galvā,
Ausīs jūra šņāc.
Aizdejo baltzilas kaijas,
Dzelmēs virpuļo prāts.
Vētra nes viļņu skrandas,
Melns un vēl tumšāks kļūst rīts,
Norautas buras plandās,
Kāpās izskalots masts,
Pārplēsts un salauzīts.

Sarauti tīkli guļ jūrā,
Murdi kā mirušo acis,
Ūdens draudīgs kā vērmele sūra,
Krastus izskalot sācis.
Negaiss norauj cepures,lakatus,
Drēbes ķermeņiem kailiem plēš nost.
Diena sakulta kopā ar vakaru,
Varena brīve un neredzēts posts!

Paņem mani, paņem ja vari!
Pacel skrejošos debešu vālos,
Gribu lidot ar vētras gariem,
Izkust tumsā un zibeņos tālos.
Negaidu vakarus, naktis un rītus,
Mīlēšos vētrās, kas plašumos kauc
Negribu klusumu, kārtību glītu..
Teic: vai gribu par daudz ?