Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Esmu iedzīts .. trūkumā
Jūtu.. man pietrūkst nopūtu tavu,
Kad sveču atspulgi spoguļos zib. Kad kamīns met liesmas šaudīgi blāvas, Kad smaržīgi ziedi vāzēs uzdejot grib. Man pietrūkst, pietrūkst un vienmēr ir trūcis Gan dienās , gan naktīs , gan vakaros vēlos: Tavas elpas, skūpstu un sirdspukstu krūtīs, No kuriem es kusu, smaidot kritu un cēlos. Man pietrūkst bāli glāsmainās ādas, Matu šķipsnu pār seju, kas krīt. Tās ilgas , mokas ,atmiņas tālas Tik pasaki, uzraksti - ka atnāksi rīt. Man pietrūkst, pietrūkst un vienmēr ir trūcis Gan dienās , gan naktīs , gan vakaros vēlos: Tavas elpas, skūpstu un sirdspukstu krūtīs, No kuriem es kusu, smaidot kritu un cēlos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|