Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Prieka par maz...

Maz manā dzīvē prieka bijis
Viss tik samocīti drūms
Gan mīlestībā lietus lijis
Gan aplauzts paradīzes krūms.

Kaut centos dzīvi skatīt krāsās
Es-nieka puteklītis sīks
To noklās lietus lielām lāsēm
Līdz paliks lielceļš-peļku salāpīts.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-09 14:19 
tā nesaki, ir izaugusi meita, ir izravēts ne viens vien koks...ir arī čūska
sista(Dvēselēs kas melnās)...ir diezgan daudz jau izdarīts!
 Fanta84  2007-11-09 15:04 
skumji un smuki.
 kodax  2007-11-09 15:39 
Mēs nevaram sevi noniecināt... Mēs visi esam īpaši un svarīgi šajā dzīvē, nevis
puteklīši! :))
Patika!
 ahma  2007-11-09 17:02 
Paldies, par sirsnīgajiem komentāriem!
 Susurlacic  2007-11-09 17:11 
Laikam tomēr vajag priecāties , ka esi dzīva ikdienā... :))
 GedertsPiebriedis  2007-11-09 17:32 
Dzejolis ar morāli, kura māca cilvēku būt piezemētam, lai vajadzīgā brīdi izslietos.
 radieto  2007-11-09 18:30 
Kad lietus pāries, varavīksnes loks
Pār lielceļu un tālo lauku lieksies,
Tad galvu
lepni pacels zaļais koks,
Pret debesīm uz bezgalību tieksies.
 albatrose  2007-11-09 21:33 
Man patika peļķu salāpītais lielceļš.Interesanti.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-09 22:07 
Tu nebiji pazīstama ar mani. Tas droši vien tāpēc. :))
Ar Plānprātiņu gan
neielaidies!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?