Dvēseles stāvoklis...
Man pietrūkst mīļa vārda,
Man pietrūkst smaida uz Tavām lūpām.
Vai tiešām tā var būt,
Ka kādam nepietrūkst nekā?
Mīla, tu maigā, lēnā
Tu skumdini un prātus jauc,
Es eju turp kurp tu sauc.
Nesauc. Es neiederos tur...
Es asara žūstoša,
Es vīzija gaistoša...
Mīla nav radīta man!
| Viedokļi par dzejoli |
| kasis_b |
2004-05-27 14:48 |
| labi |
| Lodveida_zibens |
2004-05-27 14:52 |
Kaut kas no Veidenbauma domas, un tieši beigas, bet vispār vāji.
Bez tam izskatās,
ka nav tev īpaši dziļš šis dvēseles stāvoklis, ja reiz tik pavirši to apraksti
pirmajos divos pantiņos. |
| miss_boomcat |
2004-05-27 15:00 |
njaa, man ar liekas kaut kur dzirdeets, bet patiik kaut gan bikinj banaali jaw ir par
to miilestiibu, bet ir ok... :) |
| pooh |
2004-05-27 15:22 |
asaraas zjuustosha,
viizija gruustosha.
miila |
| darkspirit |
2004-05-27 15:28 |
kaut kas jau dzirdēts, nē es nepārmetu plaģiātismu, bet bieži abskatīta tēma... īpaši
"Vai tiešām tā var būt,
Ka kādam nepietrūkst nekā?"
tā jau nav slikti,
bet šoreiz piekritīšu lodveida_zibenam, par vāju |
| sanry |
2004-05-27 15:34 |
Mīla ir visiem dota
Kur asara ir viņas rota.
Maigas dvēseles skosta
Mīļiem vārdiem
izpušķota. |
| Nomanduls |
2004-06-11 16:58 |
| Vaiturekā....... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!