Mēs kādreiz

Mēs kādreiz satiksimies vēl,
Tik viegla būs tikšanās
Bez sākuma... žēl, bez-gala žēl,
Vien pietrūks aizmiršanās...

Tu domā – sākumam gala nav,
Tas mūžīgs un nepakļāvīgs,
Bet gals kā ceļarādītājs stāv
Tai vietā, kur sākums tiek dalīts.

Pa labi-pa kreisi, uz augšu-uz leju,
Ir labs mazdrusciņ jau ļauns,
Kad, nosarkstot aizsedzis smīnu sejā,
No ļaunuma izdīgst kauns.

Kad apstājies sākums krustcelēs mēmās,
Tad arī gals ir klāt,
Viņš aicina, pavedina lēnām
Par mūžību parunāt...

Mēs varbūt nesatiksimies,
Jo sākums apstājies ir,
Un leduslaikmeta krustcelēs
Gals mūžības laulību šķir.