Klusumā.

autors: ahma [dzejoļi]

Tu klusē,es klusēju
Līdzīgi ūdens paliem
Varbūt es tikai izdomāju
Šo stāstiņu par mums abiem.

Un retas ir reizes tās
Kad pasaku tev ko vēlējos
Droši vien no malas izskatās
Ka es ar vārdiem spēlējos.

Nu mani vārdi mutē sprūst
Ar tevi runāt vairs nespēju
Ko varam abi no klusuma gūt
Tāpēc pieceļos un aizeju.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
_Tabita_	2007-11-08 09:08
interesants dzejolītis
Fanta84	2007-11-08 09:35
patika dzejolis par attiecībām:) viegls, jauks pantmērs.
Bils	2007-11-08 09:58
ja runā, tad neēd.ui, jox...:)
GedertsPiebriedis	2007-11-08 13:05
Dzejniecei apnicis runāties.
ahma	2007-11-08 16:56
Kas es par dzejnieci ...G.Piebriedis.Reizēm gadās arī tā,ka nav vairs ko teikt.
radieto	2007-11-08 20:07
Un, ja vairs nav ko teikt, Tad vajag šo spēlīti beigt!
ahma	2007-11-08 20:17
Radieto,vai te kāds kaut ko spēlē:-)?
mistik	2007-11-08 21:58
Jā, tāds vieglums dzejolī! Varbūt atvieglojums, ka beidzot tikts pie finiša!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!