Šis dzejolis ir .. čuras

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Vai tā var grabēt katra zilbe,
Katra skaņa un vārds?
Tik silti sitas gar stilbiem,
Kā sadrūmis perkoņdārds.

Zinu, ka riebums no vārdiem
Dažu sirdis ķers.
Tiem vajag skaļu - ar dārdiem
Un muti, kas jēlības ber.

Man dzeja kā ūdens, tā pamazām pil.
Tā iztek pavārtēs, stūros,
Gan dienā ,gan naktīs, kad mēnesis zils,
Un atstāj smaržu kā čuras.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Fanta84	2007-11-08 09:38
pirmais pantiņš ir okay :)
Bils	2007-11-08 09:46
tu jūti, ka tava labā kāja kļūst silta...
asmele	2007-11-08 10:14
Tev dzejošana un čurāšana viena otru papildina? Aizstāt nespēj?
Susurlacic	2007-11-08 10:45
Dzejs kā čurs.. tek lasītāja smadzenē :))
vanadziene	2007-11-08 12:52
Pirms ķeries pie rakstīšanas, Ccienījamaie autori, noteikti ieejiet labierīcībās, citādi nākošo varam gaidīt ar nosaukumu "Kakas ceļojums". Bez tam, susurlāci, vai tad visiem jāzin, ka tu čurā pavārtē...
GedertsPiebriedis	2007-11-08 13:33
Nezinu, ko teikt par dzejnieka savādajiem paradumiem.
Susurlacic	2007-11-08 13:35
Katram lācim... sava... blusa :):)
mistik	2007-11-08 15:34
Par čurāšanu pavārtēs tagad uzliek soda naudu!
ahma	2007-11-08 17:36
Tā smaržo pēc...ka pat līdz smadzenēm aizgāja:-).

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!