Baleta spoks....

Tikai skrandas un zibošas ēnas..
Vienīgi ģindeņi, putekļi kustības lēnas.
Tikai trupe, puvums un čīkstošas grīdas.
Kaut kas pazib, aiz kulisēm dīdās.
Tas spocīgs kā jātnieks bez galvas..
Acu vietā monētas tam kā spīdīgas balvas.
Caur sienai lēciens, lēciens, lēciens,
Un noskan izmisis apoga brēciens:
Kūu vist , kūu vist.. vai traks!
Kas baleta spokam reiz kapu raks.?
Tās atmiņu driskas un skrandas, kas līst,
Baleta zālē, kur dejas rēgi pa naktīm klīst.