Mātei.

autors: ahma [dzejoļi]

Pār ezeru šalkām aizplīvo vējš
Tā dzīvības sēkla,ko sevī sēji
Man nezināmā...

Pār debesu plašumiem zvaigžņotā lakatā
Aug dzīvības sēkla,ko Tevī kāds sēja
Man nezināmā...

Pāri rudzupuķu pļavai deviņu mēnešu ciklā
Izauga kāda daile reiz tevis iznēsāta
Man nezināmā...

Dzimusī aiziet ar domu-satikt tevi
kas laidusi pasaulē mani vientuļu
Kur tu esi-ilgotā,nezināmā un...M...?

.......
Ar cerības dzirksteli gultā es liekos
Es jūtu , es zinu,mums jāsatiekas.
Kaut ātrāk pienāktu šī svētīgā diena
Kad tu un es,mūsu ceļi-būtu vieni.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2007-11-06 00:26
Jā, mūža galā cilvēks nonāk krustcelēs, palicējiem vairāk zināt nav ļauts... Vai tur, kur nonāksim satiksim savus mīļos, neviens nevar pateikt. Laimīgs tas , kas jau šajā pusē mātes roku siltumu pārpārēm izbaudījis...
GedertsPiebriedis	2007-11-06 00:30
Dzejolis par mākslīgo apsēklošanu vai klonēšanu, bet gan jau lasītājs pats sapratīs, kas un kā.
planeeta	2007-11-06 10:06
Nu, par veltījumiem - neko sliktu.
Plaanpraatinjsh	2007-11-06 11:28
Domāts jau labi, bet, manuprāt, pavirši piestādāts.
klusaisMiileetaajs	2007-11-06 11:46
Pamēģi pats kaut vienu dzejoli uzrakstīt! :))))
Plaanpraatinjsh	2007-11-06 12:01
klM, esmu dižens dzejnieks un man tas ir tīrais nieks.Tu zini kā Tevi patiesībā sauc, bet neteikšu.
radieto	2007-11-06 21:20
Ne visiem ir tā laime augt savas mātes rūpju un mīlestības saulē.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!