Dvēseles pieskāriens.

autors: lidojums [dzejoļi]

Dvēseles pieskāriens īss
Tajā mirklī bija tik īsts:
Soļi jūras krastā pēc vētras
Dunēja un grima smiltīs pēdas,
Tajās atstājot dvēseles bēdas.
Dvēsele mirkli īsu
Lidoja debesīs brīdi,
Atgriešanās mirklī drīzā
Domāji- neesi ticis tālāk par sprīdi.
Dvēseles meklēšanas ceļš tik ilgs,-
Līdz debesīm, zvaigznēm, Saulei,
Tam tālumā traukt un nebeigties kā laimei
Mirklī, kad debess viss zilgs
Un dvēselē ceļojums ilgs.
11.05.2007.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-11-06 00:08
Dzejniece domā, ka miegā viņas dvēsele blandās pa visu kosmosu. Šīs rindas satrauc ne vienu vien līdzīgi domājošu lasītāju.
klusaisMiileetaajs	2007-11-06 11:59
Ku-ku! :))
mistik	2007-11-06 21:24
Kur ir Astronoms?? Tik jauks veltījums viņam!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!