***

izkvēpušas tējkarotes
samaisa tavu vientulību
gaisa dārzos
tu esi visvarens
tur augšā skaiti aitas
un apelsīnus citronkokā
rūgtas lietus piles
nokrīt un
izkrīt cauri
tavai pārdomai
skaiti paradīzes
jo lielākā laime ir aizmigt
kā kaķim manā klēpī

es iznēsāju piekdienas vakarus
un svētdienas rītus
tie nedzimst no manas esamības
bet atdalās kā sāpes no tavas patmīlības

sāpes ir dažādas
tās noteikti katru ceturdienu
apraud mani tev uz pleca
jo vīrieši runā tikai
uz atvadām